Drošības kultūra

Pēdējā laikā anti-spaisa vilnis ir sasniedzis jaunus augstumus. Tas arī met (vēl lielāku) ēnu uz kaņepes lietotājiem, jo spaisa pārdevēji un lietotāji izmanto kaņepes kultūras simboliku – Jamaikas karoga krāsas, kaņepes lapas, slengu (sauc spaisu par zālīti), u.t.t.

6. aprīlī parādījās ziņas, ka

Нужно, войти или зарегистрироваться для просмотра скрытого текста.

, kas bija viens no lielajiem online spaisa tirgošanas portāliem, tika uzlauzts un dati nopludināti. Kā uz ielām, tā arī digitālajā vidē apreibinošo vielu lietotājiem uzbrūk.
Tāpēc izlēmu uzrakstīt nelielu ievadu drošības kultūrā, kas varētu noderēt daudziem, kuri to nepiekopj vai piekopj pavirši.

Drošības kultūra ir vienkārši laba prakse, kuru piekopt, lai Jūs neidentificētu – vienalga, vai digitālajā vidē vai ikdienas dzīvē. To īpaši svarīgi ir praktizēt tiem, kuri audzē un/vai izplata kaņepi, jo sodi ir bargi – no 8 līdz 15 gadiem. Un visbiežākais veids, kā cilvēki iekrīt, ir tas, ka viņi izpļāpājas un stāsta par savām darbībām.
Drošības kultūru var rezumēt arī šādi – tās ir tradīcijas un ieradumi, kas samazina draudus kādā kopienā, kuras biedrus var identificēt un represēt valdība vai naidīgi spēki. Tās centrālais princips ir tāds, ka nevienam nevajadzētu būt pieejai jūtīgai informācijai, kas viņiem nav nepieciešama.

Vienkārši sakot – neprasi, nestāsti.

Drošības kultūra tā vietā, lai padarītu cilvēkus vairāk paranoiskus un bailīgus, tieši samazina šīs sajūtas stresainās situācijās, jo Tu zini, kas Tev jādara. Ja visi zin, par ko nevajag runāt pa telefonu, tad drošības iestādes var noklausīties tik, cik vēlas, un nekur netikt, un Tev arī nebūs jātiek ārā no neērtas situācijas, kad otrs sāk runāt “nepareizi”.
Atceries – jo vairāk cilvēki zin par kādu projektu, jo vairāk iespējas, ka tā informācija var nokļūt nepareizās rokās. Tāpēc padomājiet, pirms plātāties.

Nevajag lielīties par nelegālām lietām, ko Tu esi darījis, un uzmanies, kad runā – neļauj
atsauksmēm, pat netiešiem, uz nelegālām darbībām izkrist no mutes ārā.
Neatstājiet “papīra taku” - pērciet iespējami inkriminējošas lietas ar skaidro naudu, ja varat.
Ja Jums tādi ir, nestāstiet saviem narānu draugiem par savu grow-op'u, nestāstiet viņiem NEKO. Ja viņus pieķers vēlāk ar 5 gramiem metamfetamīna un taisīsies sēdināt Centrālcietumā, tu vari derēt, ka viņš tevi nodos, lai pats glābtos. Ja tu dīlo, vai pat vienkārši “izpalīdzi draugiem”, zini to, ka Jūsu attiecības būs stipri citādākas, nekā tad, kad vienkārši lietojāt kopā. Varas dinamika, paranoja, un daudz kas cits mainīs Jūsu draudzības/klientu attiecības.

Pievērs uzmanību citiem cilvēkiem! Ja Tu pamani, ka kāds stāsta sevi vai citu kompromitējošus stāstus, norādi viņam uz to. Dīleri un audzētāji, kuri lielās ar to ikdienā vai tiešsaistē, kur viņi ir nepilnīgi sevi anonimizējuši, ir idioti – tas ir tieši tik vienkārši. Viņi ir idioti un bīstami sev, bet arī citiem, ja viņus pieķer un pierunā stučīt.

Neļaujies paranojai un pretinieka mahinācijām. Izraēlā drošības dienesti mēdz izmantot visādas zemiskas taktikas, lai pavērstu palestīniešus viens pret otru. Piemēram, viņi var iesaukt kādu aitu ganu un nopratināt viņu, prasot atbildes uz it kā maznozīmīgiem jautājumiem.

“Kā sauc tavu brālēnu? Ko viņš dara?”

Ja nopratināmais neatbild, viņu var ielikt cietumā uz nenoteiktu laiku, līdz pat 6 mēnešiem, bez tiesas. Daudzi atbild uz šiem jautājumiem, jo negrib tādu iznākumu. Tad viņu palaiž un iesauc to brālēnu, pastāsta viņam visu to informāciju par viņa personīgo dzīvi, ko viņi ir ieguvuši, un tad min, ka pirmais nopratināmais ir bijis ciemos, ka viņš ir labs draugs un sadarbojas ar drošības dienestiem, un tā tālāk. Šis vairo neuzticību palestīniešu vidū, šķeļ viņus.

Ja Jūs mēģina sašķelt, izmantojot baumas vai mēģinot pārliecināt, ka tas-un-tas ir Tevi nodevis, esi vērīgs! Nepieņem to uzreiz. Ej tieši uz avotu, kas ir it kā nodevis vai izplatījis informāciju, un noskaidro pats. Nepieņem brālēna drauga māsas liecību kā patiesu. Vai policista vai anti-narkotiku aktīvista stāstus kā patiesību. Viņi centīsies izdarīt visu, lai Tevi iegāztu.

Runājot par policistiem – nevajag nekad neko viņiem teikt. Atkal. Nevajag nekad neko teikt mentiem. Atkārtojiet. NERUNĀJIET. AR. MENTIEM. Jebko, kas izspruks no Jūsu mutes, var izmantot kā pierādījumus. Latvijā vecās paaudzes čekisti vēl ir dzīvi un viņu prakses tiek piekoptas un uzturētas.
Par drošību digitālajā vidē.

Latvijas domēni ir NEDROŠI. Tas nozīmē, ka NEKAD neizmantojiet draugiem.lv, spoki.lv, inbox.lv, vai jebkuru citu sociālo mediju vai komunikācijas mājaslapu, lai runātu par nelegālām darbībām. No viņiem drošības iestādes var dabūt 1 un 2.

Izmantojiet dažādas paroles dažādām mājaslapām, forumiem. Vislabāk būtu nošķirt savu “leģitīmo” darbību no “neleģitīmās”, izmantojot atsevišķus e-pastus.
Mainiet paroles šad un tad – ja nu. Dzēsiet savu interneta vēsturi. Vislabāk būtu, ja Jūs lietotu Tor, lai anonimizētu savas interneta darbības.
Ja Jums ir jūtīgi faili uz datora, iekodējiet tos arī, un noslēpiet labi.
Forumos! Neizpaudiet informāciju, ar kuru Jūs varētu identificēt. Ne vietu vai pilsētu, kur dzīvojat, ne to, cik Jums ir gadi, kurā skolā vai universitātē Jūs ejat, un tā tālāk un tā joprojām.

Par failiem, kurus augšupielādējat.

Atcerieties, ka bilžu metadatos var būt informācija, kas Jūs implicē nelegālā darbībā – teiksim, ar Tavu kameru Sony X-100 (vienalga), uzņēma tikos un tikos foto ar milzīgu kaņepes audzētavu. Tas var būt papildus pierādījums, ka Jūs audzējāt to gandžu.

Kopumā ir katra paša ziņā tas, cik ļoti gribas saglabāt savu privātumu. Var piekopt visas šīs prakses, vai arī nevienu – bet atcerieties, ka Latvijā kaņepes audzēšana un baudīšanu, un dalīšanās ar draugiem nav smieklu lieta. No 8 līdz 15 gadiem par ražošanu ar nodomu realizēt.