Kriminalizācija ir bizness

​

Daudzi uzskata, ka legalizācijas lobētāji ir tieši tie, kas šobrīd darbina visu pagrīdes marihuānas biznesu. Bet vai tāds pieņēmums vispār ir pamatots? Padomājot loģiski, lielākie ieguvēji no marihuānas aizlieguma ir tieši kriminālie grupējumi un tie, kas apgalvo, ka tā nav, slēpjot savas un citu pēdas.

No sākuma ir svarīgi piebilst, ka marihuānas aizliegums pats par sevi nenes nekādus augļus sabiedrībai, kuru šo likumi it kā "aizsargā". Zālītes lietotāju skaits turpina pieaugt, popularitāte aug, jo cilvēki skaidri zin, ka to var izmantot kā alternatīvu alkoholam, jo cilvēki zin, ka tā neizraisa tādas sekas, kādas tai piedēvē narkologi.

Tagadējā metode, kurā visiem lietotājiem draud kriminālatbildība, tieši bojā sabiedrību, jo cilvēkiem, kas tomēr tiek pieķerti, rodas dažādas problēmas tālākajā dzīvē. Kriminālatbildība var būt nopietns šķērslis izglītības ieguvei un karjeras veidošanai, jo šis pārkāpums sekos cilvēkam visu viņa dzīvi. Un pats svarīgākais - ļoti maza daļa vispār tiek pieķerti. Var pat droši teikt, ka, iespējams, lielākā daļa noķerto ir mazturīgākie, jo vai tad kāds bagāts dēliņš pīpēs zāli uz ielas, kur viņu jebkurā brīdi var savākt policija? Arī attiecās uz mazgadīgajiem, kuri dzīvo kopā ar vecākiem - ne jau viņi ies un pīpēs savu vecāku mājā.

Statistika mums, diemžēl, nav pieejama un tā ir ļoti ierobežota, vispārīga (marihuāna netiek speciāli atdalīta no citām narkotikām - neizskaidrojama loģika), bet ASV (Kalifornijas štatā) cipari ir daļēji izmantojami (lai gan tik ļoti neattiecas, jo mūsu "karš pret narkotikām" ir stipri mazākos apjomos) - 2010. gadā 64% no aizturētajiem par zālīti bija minoritāšu rases pārstāvji, 52% bija zem 20 gadu vecuma.

Narkodīleri

Šobrīd zālītes vidējā cena Latvijā ir 15 eiro gramā, kas, salīdzinot ar citām pasaules valstīm, nav tik ļoti katastrofāli, bet, skatoties uz mūsu vidējo algu, ir nopietna cena . Tas būtu saprotams tad, ja šīs substances pašizmaksa būtu augsta, bet tā tiešām nav - noteiktos klimata apstākļos marihuāna aug milzīgās platībās un lielumos, no viena stāda pat ir iespējams gūt vairākus simtus gramus, lai gan paša stāda sēkla maksā dažus dolārus, tad nāk klāt ekipējums, kas Latvijas apstākļos ir nepieciešams - vairāki simti eiro sliktākajā gadījumā, kurus var atgūt ar vienu vienīgu stādu. Valstīs, kur ir atbilstošs klimats, speciāls ekipējums pat nav vajadzīgs, bet liela apmēra audzētājam Latvijā arī nebūtu problēmas, pat gūstot ap simts gramiem no iekštelpu audzēšanas

Kāpēc lai tagadējie tirgus kontrolētāji gribētu zaudēt savus ienākumus kaut kādiem tur legāliem biznesmeņiem, kurus regulē valsts likums, kuriem jāmaksā nodokļi, kuriem jākonkurē ar citiem un tādējādi jāsamazina cenas, jāpalielina piedāvājums? Var arī pat droši prognozēt, ka legāla pasaules tirgus gadījumā būs jāpaiet tikai dažiem gadiem līdz lielās korporācijas atkal ķersies pie kādas Āfrikas valstiņas, kur, perfektos klimata apstākļos un ar zemām izmaksām, audzēs tonnām šīs mantas.

Policija, narkologi
Statistika atkal šeit ir ļoti ierobežota un skopa, bet Valsts Policijai tiek sniegts finansējums narkotisko un psihotropo vielu ekspertīzēm, pārbaudēm, kas pārsniedz vairākus simtus tūkstošus eiro. Nauda jau nekur nepazūd - aiziet visam personālam, kas veic šīs pārbaudes, tiek veikti dažādi iepirkumi tehnikai (kas pārbauda asins un urīna analīzes, pārbauda vielu sastāvu u. tml.) un piederumiem (šļirces, urīna analīžu burciņas - tādi primitīvi piederumi). Daļa no narkologu pienākumiem ir tieši veikt šīs ekspertīzes , kas bieži vien arī mēdz būt saistītas ar marihuānu, jo tās popularitāte ir augstāka nekā jebkurai citai nelegālajai narkotikai (dažāda informācija dažādos avotos, zālīte minēta kā gan populārākā, gan 2. populārākā aiz spaisa, bet tas ir maz ticams).

Kāda jēga policijai un narkologiem tik ļoti fanātiski cīnīties pret marihuānu, aktīvi propagandēt pret to medijos (Stirna, Strazdiņš , dažreiz arī policijai pasprūk kādas "gudrības" , pat bieži to nostādot kā kaut ko ļaunāku nekā tagadējās legālās narkotikas, kamēr citās valstīs zinātnieki un mediķi saka visu pretējo? Kurš inteliģents cilvēks tādas muļķības gvelztu, ja pats no tā negūtu nekādu labumu?

Politiķi

Protams, ir ļoti grūti pierādīt kaut ko šajā jomā, bet šāda veida spekulācijas bieži vien ir pamatotas. Vai tiešām mūsu politiķiem var uzticēties? Vai viņi tiešām neņem kukuļus no industrijas pārstāvjiem, lai turpinātu šo ceļu? Politiķi ir lēmējvara, tas nozīmē, ka visi, kuri iegūst no kriminalizācijas, grib ietekmēt šo varu, lai tā turpina veidot likumu, kas tiem ir izdevīgs. Jau sen ir zināms, ka mūsu Saeimas deputāti mēdz būt parādos līdz ausīm - kā vēl labāk segt savus pārspīlētos izdevumus kā ar kādu dāvanu no "drauga"?

Alkohola, tabakas industrijas
Te nevar tieši teikt, ka alkohola un tabakas industrijas lobētāji tieši gūst peļņu no kriminalizācijas, bet ir savādāka situācija - viņu peļņa tiek saglabāta, pateicoties aizliegumam. Ticiet vai nē, bet zālīte ļoti labi konkurē gan ar alkoholu, gan ar tabaku.

Ar alkoholu - marihuāna ir psihoaktīva substance un cilvēkam, ar mazākiem riskiem nekā no alkohola, sniedz dažādas patīkamas pieredzes, relaksāciju un atpūtu, kā arī palīdz socializācijā (mazāk) un var stipri uzlabot garastāvokli ballītēs - tas ļoti tieši atbilst arī tiem uzdevumiem, kurus alkohols veic. Bet zālītei ir priekšrokas - viegli audzējama, mazāk kontrolējama (fokusēt visu audzēšanu industrijas rokās būtu neiespējami - zālītes audzēšana ir stipri vieglāka par nelegālā alkohola veidošanu), ļoti milzīga dažādība un izmantojums - no tās var veidot ēdienu, dzērienus, saldumus, eļļas, tinktūras, uzkodas... marihuānu, pēc viegli veicamas pārstrādāšanas, var piejaukt ēdienam, veidot dažādas sulas ar zālītes piejaukumu, kaut vai pārdot zālītes šokolādi, sviestu, konfektes, maizi, dzērienus.

Vai tiešām alkohols var konkurēt ar kaut ko tādu? Labākais variants alkohola industrijai - marihuānas kriminalizācija.

Ar tabaku - te pat īsti skaidrs nav, kādu uzdevumu tabaka pilda, bet zālītei arī ir ļoti plašs izmantojums stresa noņemšanā, ko tabaka īpaši labi nedara. Ja cilvēks ir atkarīgs no paša pīpēšanas procesa, tad būs kāda drošāka alternatīva, ko vilkt plaušās (tāpat vien kūpināt augus gan nevar, jo dūmu elpošana var izraisīt plaušu vēzi, kas gan nav iespējams ar zālīti, jo tās vielām ir pret-vēža iedarbība). Protams, tabakas industrija var arī iegūt - blakus saviem tabakas laukiem Āfrikā arī audzēt zālīti, bet tas izmaksātu lielas naudas summas un patērētu laiku (kā arī zālītei, atkal, nāk klāt iespēja cilvēkam pašam audzēt un konkurence būtu milzīga) - kāpēc lai viņi to darītu, ja tagadējais modelis viņiem labāk der?



Rakstā nav iespējams aprakstīt visus iespējamos ieguvējus, jo tādi ir daudz - pat tādi, kas kaut ko iegūst, ķēdei turpinot savu ceļu (finansējums nonāk valsts iestādei, valsts iestāde to nodod privātajiem biznesiem, pērkot pakalpojumu vai produktu - tas viss turpina savu ceļu un visur ir kāds, kas no tā kaut ko iegūst). Rakstam ir vairāk vispārīgs raksturs, dodot idejas par to, kam tieši kabatā nāk nauda no visa šī riebīgā pasākuma.